Pasakiet man, kā var dziedāt rekviēmu smaidot. Diriģēt rekviēmu ar lepnumu. Spēlēt čellu rekviēmā un starplaikos koķetēt ar diriģentu? Es pašlaik klausos Mocarta rekviēmu un cenšos to izprast. Var jau būt, ka tas ir tapēc ka pati pašlaik esmu galīgā čupā, raudu un ārdos, bet man liekās neizprotami.
Ai, bet nu jau ir nedaudz labāk nekā pirms brīža. Tikai galva sāp. Bet tas ir tikai loģiski. Ka galva sāp. Un no vienas puses es jau atkal priecājos, ka mūsu mājā nav pretsāpju tabletes.
Atnāca mamma, samīļoja mani, atnesa vecmāmiņas rupjmaizes kārtojumu un rekviēms vairāk nešķiet tik ļoti drūms. Es pat varētu pasmaidīt. Un tagad viss ir arī puslīdz labi ar viņu. ^_^ Pasaule ir skaista.
Ofēlijas.Morfias web klade. 