Atronout. Nē gravitātei.

Pati dziesmas noskaņa ir maz saistīta ar manu garastāvokli, taču vārdi ir vilinājuši vienmēr.

kā caur cukurvati viegli
propelleriem griezties
ja pat celofāna maiss var lidot
tad kāpēc mums tik grūti aizsniegt mākoņu krūtis

Kiss, While your lips are still red.

Pirms nāk nākamais ieraksts, kurš nāks pavisam drīz – viena dziesma, kura mani vienkārši tur savā varā, apbur, pievel, apņem mani. Es nezinu kas lūdzās lai tā tiktu ieslēgta vēlreiz – es, vai dziesma, bet sen neviena dziesma nebija mani tā ieguvusi.

Noskūpstīt tavas lūpas, kamēr tās vēl ir sārtas,

Kamēr vēl pasaule klusē.

Ainārs Mielavs – Atpogā manu kreklu.

Atpogā manu kreklu un palaid pa straumi to.
Kā kuģi, kam nekur nav par seklu, ņem mani un izmanto.