Ainārs Mielavs – Atpogā manu kreklu.

Atpogā manu kreklu un palaid pa straumi to.
Kā kuģi, kam nekur nav par seklu, ņem mani un izmanto.

Man nav ko teikt par pasaule galu. Man nav ko runāt par uzvarām.
Man nav ko dziedāt par zemes malu. Un nav ko klusēt par asarām.
Bet ja nu gribi par pasaule galu. Un ja tu gribi par asarām.
Un ja tu gribi uz zemes malu. Tu varētu mani pierunāt.
–
Man nav ko teikt par Bermudu salām. Man nav ko runāt par NLO.
Man nav ko dziedāt par Siguldas alām. Un nav ko klusēt par sameloto.
Bet ja tu gribi par Bermundu salām. Un ja tu gribi par NLO.
Un ja tu gribi uz Siguldas alām. Tu varētu mani pierunāt.

Piedz:
Atpogā manu kreklu un palaid pa straumi to.
Kā kuģi, kam nekur nav par seklu, ņem mani un izmanto.

Tā nu ir sanācis, ka atkal klausos šo dziesmu uz rinķi un rinķi. Līdz tā atkal iesēdīsies asinīs, sapņos, murgos, vārdos. Nedaudz psihopātiski, bet tieši tā reiz esmu klausījusies katru no šīm 40 dziesmām.