16
Mai
08

Mīļā…

By Ofēlija. Leave a Komentārs
Categories: Web klade

Mīļā, tu kādreiz esi pamanījusi, cik smagi man ir lūgt, lai tu neaizej? Parasti es to nedaru – negribu tevi ierobežot, baidos, samierinos ar vientuļu vakaru… bet šoreiz es gribēju, lai tu paliec, lai atkal neatgrieztos tā sajūta, ka es nezinu neko, ka es varu tikai šaubīties [ne jau par pērkondārdiem… par pārējo], lai tu justos nedaudz laimīgāka.. es vismaz cerēju, ka justos. Šoreiz es lūdzu. Bet ej, ja gribi. Es taču zinu, ka nav manos spēkos to apturēt. jau otro reizi mūžā zinu, ka nevaru..

Kāpēc vienmēr man vismīļākos cilvēkus es nevaru paglābt no vienas un tās pašas sērgas?

0 Atbildes to “Mīļā…”

Feed for this Entry Trackback Address

  1. Komentējiet

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

Gravatar
WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. ( Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. ( Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. ( Log Out /  Mainīt )

Atcelt

Connecting to %s

« Skumīgi.
Pārkrāsosim sienas no jauna. »

Pr Ofēliju un viņas webkladi.

Melna tinte un balti rūtotas lapas - vislabākais veids, kā neaizmirst. Baltizils monitors un sudrabmelna klaviatūra - veids, kā izprast, atdot izprasto un aizmirst.
Bez lasītājiem.

Blogs var saturēt morāles normām neatbilstošus materiālus.

Mirkļa gaismā.

Hronikas.

Dienas, kā asi sodrēji.

maijs 2008
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031  

Klade no somas izvilkta

  • 3 297 reizes.
%d bloggers like this: