Pati dziesmas noskaņa ir maz saistīta ar manu garastāvokli, taču vārdi ir vilinājuši vienmēr.

kā caur cukurvati viegli
propelleriem griezties
ja pat celofāna maiss var lidot
tad kāpēc mums tik grūti aizsniegt mākoņu krūtis

septiņos no rīta neviens nedomā
cik saule sagraizīta mūsu skatienam
starp lidmašīnu izveidotām rūtīm
pārsteidzoši precīzs vējš pūtīs

kā caur cukurvati viegli
propelleriem griezties
ja pat celofāna maiss var lidot
tad kāpēc mums tik grūti aizsniegt mākoņu krūtis

teikšu – nē... gravitātei nē! gravitātei nē!

septiņos no rīta tāpat klusumā
ausis turot ciet,
lai apjukt vairs laika nav
bez rokassomiņām un pārmetumiem
ar brīvu prātu augstāk vēl kāpšu

kā caur cukurvati viegli
domu propelleriem griezties,
bet debesu tirkizzilā iemīloties
var nonākt pie mākoņiem
atdzimstot notīs
teikšu – nē..gravitātei nē! gravitātei nē!

ar domām laiskām es celšos gaisā
ar augstumu saslimt es nekaunos - tas nesāp,
tas aizgrābj, es drīzāk teikšu nē... gravitātei...