Dažiem cilvēkiem šķiet nepielec, ka man nevis ir tīņa privātās dzīves sindroms, bet gan reāla vēlme pasargāt šos dažus no pārpratumiem, kurus varētu izraisīt mana bloga lasīšana, vadoties pēc viņu dzīves uzskatiem.
Šķiet šim blogam bannera vietā būs jāuzliek ”Nervozām māmiņām, kas ir noraizējušās par savu meitiņu tikumību un veselo saprātu – ieeja aizliegta”.
Izrādās.. kā nu tur bija… Es esot interneta padauza, tāpēc ka uzrakstīju savas domas, pieminot dažus notikumus zem baltām, netīrām segām, kopā ar tikpat muļķīgiem tīņiem, kā es. Nē, nu protams, nav jau grūti paziņot, ka viņa to visu akceptēs, ja vien tas darīs mani laimīgu un pēc tam man to pārmest, katru reizi kad es redz kaut ko neesmu dzirdējusi vai neesmu izdarījusi, bet nu jā… Morāle – bērni – vienmēr ejiet mammām līdzi uz teātra izrādēm, pat tad ja esat jau sen skaidri pateikuši, ka jūs negribēsiet.
P.s. Tā mazā radībiņa ar kuplo asti, kas negrib no manis nokāpt nedaudz nomierina.
