Šovakar es iešu uz teātri. Nezinu kad tur biju pēdējo reizi. Sen.
Šovakar es redzēšu izrādi par grāfu Drakulu.
Bet padomājot – ienāk prātā, vai gan vēlarvien, katru dienu neredzu teātri – lugu par dzīvi, spontānu un neaprēķināmu, uz vietas sacerētu, bet izrādi. Izrādi kurā arī es esmu tikai aktrise. Un par aktrisi pārstāju būt tikai aiz kulisēm – mirkļos kas nozagti man vienai, vai mums abām.
Pirms brīža es vienkārši gulēju uz grīdas, skatījos griestos un nedomāju. Tas ir patīkami. Savā ziņā.
Dziesma, kas pašlaik visvairāk raksturo manu izjūtu noskaņu.
